Ar Dievu un velnu sasitam glāzes
Par pasauli jocīgo uz zemes šīs.
Par Likteni - Amoru, ļautiņu vidū,
Kas mīlēt tiem liek un arī ciest.
Par ļautiņu cerībām, apmānīt sevi,
Ka vīlušies, mīlēt tie nespēs nekad.
Par naivumu Likteņa - Amora priekšā,
Ka mīlestības ceļu tie regulēt spēs.
Uz pasaules spārna ar eņģeļiem kopā,
Kad baltas sniegpārslas pār zemi birst.
Ar Dievu un velnu sasitot glāzes,
Mīlestībai tostu uzsaucam mēs.
Par spēku, pār kuru ne Dievam, ne velnam
Uz zemes šai pasaulē varas vairs nav.
Par Likteni - Amoru, ļautiņu vidū,
Kas mīlēt tiem liek un arī ciest.
/Egils Dambis/