Šīs rindas ir veltītas vienīgi Tev -
Sievietei, sievišķībā savā kas zied.
Kas apburt spēj vīrieti, iedvesmot, celt,
Un justies kā vīrietim vienmēr tā liek.

Par sievieti rūpēties, sargāt un lolot,
Ja vajadzīgs arī uz rokām to nest.
Pāri dzīves grūtībām, emociju vētrām,
Kad nespēkā reizēm sieviete gurst.

Kā mūrim par viņu stāvēt un krist,
Lai sievišķībā savā tā varētu plaukt.
Cienot un mīlot to vīrieti blakus,
Kas ļauj tai kā sievietei justies un būt.

Šīs rindas, sieviete, veltītas Tev,
Sievišķībai Tavai, kas apbur un ceļ.
Iedvesmo vīrieti censties un iet,
Lai sieviete blakus var laimīga būt.
/Egils Dambis/