Rudens depresiju aizmirsu mājās.
Ko nu lai dara, ja smiekliem nav gala?
Izlasot tramvajā jaunākās ziņas,
Smejos kā negudrs - Kā tikai tur nav(a)!
Ko tikai neraksta! Kā tikai nebaida!
Pilnīgais ''sviests'', bet tomēr tam tic.
Apspriež virtuvē, tramvajā, ielās,
Kas ar ko guļ un kur atkal sprāgst.
Prātiņ, nāc mājās! - noticēt visam,
Ko raksta prese un gudri kāds spriež.
TV un reklāmās ūdeni lejot,
Gatavais seriāls vairāk nekas.
Labi, ka depresija palika mājās,
Par varas vīriem gribas tad smiet.
Par lielo kungu politikas spēlēm,
Dubļus pār otru kad sāk viņi liet.
Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī!
Valstī, kur asaras gribētos liet.
Izlasot ziņas, smejos par visu,
Kam gribas ticēt kaut maz(u)liet.
/Egils Dambis/