Pašaizliedzības balāde




Doma laukumā salā, bailēs un spītā,
Ugunskurs dega uz sirmā bruģa,
Liesmoja sirdīs, baznīcu zvanos,
Vai nu tagad vai arī nekad.

Tukstošiem ļaužu un smagā tehnika,
Betona bluķi un tanku eži.
Janvāra salā, siltumā sirdīs,
Kur cilvēks cilvēkam nav vairāk lieks.

Pašaizliedzība milzīga pilsētās, laukos,
Visi kā viens - mērķis ir viens.
Nosargāt, saglabā Tēvzemi mīļo,
Pārējais viss likās vien nieks.

Stindzinošs aukstums un karsta tēja,
Paštaisītas sviestmaizes, nav aizmirst neviens.
Mediķu brigādes un vīru sejas,
Kuros nepiekāpība un drosme vien.

Mūs nesalauzt vairāk neieslēgt važās,
Kurās tik daudz jau klusējot ciests.
Trīs zvaigznēm debesīs mirgojot spoži,
Sarkanbaltsarkans ir nācijas zieds.

Krīt sniegpārslas baltas, atceres laiks,
Atkal aukstums stindzinošs, salts.
Brīvās Latvija piemiņas dienā,
Kad cilvēks cilvēkam nebija lieks.
/Egils Dambis/ 20.01.2026.