Esmu cilvēks


Esmu cilvēks, cilvēks kurš kļūdās,
Kurš netēlo svēto un pareizo nē,
Kam savu grēki dažreiz spiež plecus,
Un arī baudpilnās debesīs ceļ.

Man patīk paēst, atpūsties labi,
Mīlestībā svētlaimes kalngalus just.
Man vajag visu vai arī neko,
Lai dzīves mutulī varētu kust.

Neciešu remdens un pliekans būt,
Dzīves garšu tā neiegūt.
Ja mīlēt tad mīlēt līdz matu galiņiem,
Arī ja viļoties zemu var krist.

Neesmu svētais, mācos no kļūdām,
Jo tikai savējās tā īsti sāp.
Garšīgi ēdod, ekstrēmā atpūtā,
Kad liekas pēdējā stundiņa klāt.

Katram svētajam ir sava pagātne,
Grēciniekam nākotne arī var būt.
Paliekot pašam kāds patiesi esi,
Ne citu spriedumos par vergu kļut.
/Egils Dambis/