Aizlido gājputni, aizlido nakts,
Lapkritis dvēselē, kurā pukst sirds
Rudens vilšanās saltajās salnās.
Klusums sirdī un tumša nakts.

Atmiņu tīmekļos nav miera domām,
Par gājputniem brīviem debesu zilgmē
Sirdīm, kas saprot otru bez vārdiem,
Un pieskārienu mīļu atstātām pēdām.

Lapkritis sirdī un rudens vējš
Aizlido gājputni, aizlido nakts,
Tā nakts, kas dziļi sirdī vēl kvēlo,
Ar nemieru sirdī, nemieru domās.

Klusums iestājas, mīļums, kad mirst
Ar lapkriti dvēselē, kurā pukst sirds,
Aizlido gājputni, aizlido nakts,
Tā nakts, kuru nevar - aizmirst nekad.
/Egils Dambis/2012