Sniegbalta veļa un plīvurs uz grīdas,
Mulsinošs kļuvis pirmatnējs kauns.
Kāzu nakts sveces atblāzmas liesmā,
Kairinošs kailums pie sevis sauc.

Maigums un kaisle, pieskāriens, glāsts,
Skūpsti, kas kailos augumus klāj.
Liekot tiem savīties tuvības dziesmā,
Degošās sveces atblāzmas liesmā.

Debesu zvaigznes kautrīgi raugās,
Kāzu nakts plīvura ietītā sejā.
Pirmās nakts augumu kopīgā dejā,
Kurā sen zudis pirmatnējs kauns.

Sveces atblāzmas raustīgā liesmā,
Kaislību jūrā augumi trauc.
Paisuma, bēguma neprāta viļņos,
Kas vienam pie otra tos tuvoties sauc.

Kāzu nakts plīvurs palēnām krīt,
Mulsinošs pieskāriens, maiguma skūpsts.
Ieelpa, izelpa, atelpa, glāsts,
Tuvība mīlestībā būs atkal tiem rīt.
/Egils Dambis/