Mīlestību nelūdzas un krātiņā neliek,
Nemaina, nepārdod, nepērk par naudu.
Tā atnāk pati kā likteņa dāvana,
Un pati zin kādu ceļu tai iet.

Tā atnāk pie katra, grib viņš vai nē,
Un spārnus dod katram, to debesīs ceļ.
Kā skaidiņu atvarā ierauj sev līdzi,
Un sirdi kā ziedlapas vaļā Tev ver.

Mīlestības eņģelis ausī čukst katram -
Atveries, dāvini un neprasi pretī,
Nebūs tad jānokļūst Tev elles liesmās
Bet mīlestības spārni debesīs cels.

Mīlestību nelūdzas, nemaina, nepārdod,
Tās ceļu zināt nevar neviens.
Bet, kad tā atnāk negaidot, neprasot,
To katrs var sirdī paņemt sev līdzi.
/Egils Dambis/ 2012