Pašpuikas stāsts


Kā puika tu augi uz ielas un kāvies,
Lai ņerga starp visiem nebūtu tu,
Asiņainu ģīmi cēlies un siti,
Katram, kas pāri darīja tev.

Asaras rijot gāji uz mājām,
Jo aizstāvēt navarēja tevi neviens.
Tā katru dienu cēlies un kriti
Līdz uzbrukt tev baidījās katrs un viens.

Pusdienu naudu kabatā slēpi,
Lai sliktāks par citiem nebūtu tu
Kuriem ir bagāti vecāki, nauda
Kuri var bulciņas veikala pirkt.

Tu izgāji karu un smējies par visiem,
Kurus par zelta jaunatni sauc,
Kuri kā gļēvuļi pustrakus tēlojot
Tagad cenšas regulēt mūs.

Atceries vecais, jaunības dienas
Kad sitām mēs visus kas bija pret mums,
Izvarotas sievietes džihada vārdā
Un kangarus kuri mūs turpina slaukt.
/Egils Dambis/

P.S. Pasen galīgā šmigā uzrakstīts dzejolis