Vēlos domāt, ka esi kaut kur,
Sirdī manā tik ļoti dziļi.
Ka tiekoties baidos ieraudzīt sevi.
Tavās brīnum'skaistajās acīs.

Pamalē debesis zemi kad skūpsta,
Zinu, tiksimies reiz arī mēs.
Kāvu blāzmā zvaigžņotās debesīs,
Tu un es... un vairāk nekā.

Acīs kautri baidīšos vērties,
Zinot - skatiens var nodot mani.
Visu ko jūtu, pēc kā ilgojos sen jau,
Manās acīs vari ieraudzīt spēt.

Tavās brīnum'skaistajās acīs,
Joprojām vēl baidos ieraudzīt sevi.
Kā spogulī savu sirdi tik dziļi,
Pirms Tevis, kas citai nebija ļauts.

Vēlos domāt, ka esi kaut kur,
Un vienlaikus baidos satikt reiz Tevi.
Kāvu blāzmā zvaigžņotās debesīs,
Kad esam mēs un vairāk nekā...
/Egils Dambis/