Krūšu izliekums kārdina, vilina līdz
Kā maldugunis muklājā dziļāk kad sauc,
Bet varbūt ne malduguns - vienkārši flirts,
Kas vīrietim tikai galvu vien jauc?

Un acu skats valgais, vilinoši zaigais,
Vīrieša sirdij straujāk pukstēt kas liek?
Koķetās kustības un sārtās lūpas
Kā neprātā vīrietim uz priekšu liek skriet.

Tā sievišķība sievietes vai tikai māns,
To nepateiks vīrietis itin neviens.
Iegrimstot sievietes klēpī kā mājās,
Tam pazūd viss, ko par saprātu sauc.

Tā vara ir sievietei no dabas dota,
Jau piedzimstot flirtēt, koķetēt, smaidīt,
Jaukt galvu vīrietim, kā vasku locīt,
Kad iemīlot atmaigst tā skarbā sirds.

Koķetēt, flirtēt ir sievietes daba
Un mīlēt, kā tikai to sieviete prot.
To nesaprast vīrietim ar savu loģiku,
Kad neprātā pats viņš sievietē grimst.
/Egils Dambis/