Prāts šonakt ar sirdi par dvēseli karo,
Vienoties nespēj, tie dažādi saprot,
Dvēseles čukstus - katrs pa savam,
Domas un jūtas pretrunās kļūst.
Sirds valodu nespēj sadzirdēt prāts,
Dvēseles čuksti tam tukša vien skaņa.
Prāta argumenti loģikas veidotā ķēdē,
Emocijām vienmēr pamatu dos.
Sirds neklausās prātā, ja vēlas tā mīlēt,
Skatoties dziļajās dvēseles dzīlēs,
Intuīcijas vadīta paļaujas ''neprātam'',
Kur emocijās to aizsauc mīlestības balss.
Bez kompromisiem abu cīņa risinās sen,
Tik sen, cik cilvēks, uz zemes šīs mīt,
No laika, kad savu Paradīzi zaudējot,
Ievas un Ādami pa pasauli staigā.
/Egils Dambis/