Es blefoju vakar un blefošu rīt,
Melojot visiem, cik labi man iet.
Melojot sev, ka sabrucis neesmu,
Ka celties vēl varu un tālāk iet.

Blefošu, melošu, smaidīšu visiem,
Lai neredz, ka manī nav vairs nekā.
Vien ubagu tarba un trakās sāpes
Pret mēnesi kaukt naktīs man liek.

Uzlikšu masku un melošu tālāk,
Lai asaras manas neredz neviens.
Lai domā, ka stiprs esmu vēl garā,
Un nejūt, ka manī tas viss ir blefs

Melošu sev, cik vien būs spēka,
Zinot, ka manī sen jau viss mirst.
Vienatnē kaucot, asaras slēpjot,
Sāpes neredzēs manas neviens.

Es blefoju vakar un blefošu rīt,
Blefošu kamēr esmu vēl dzīvs.
Izsliešos stalti un smaidīšu visiem,
Ja spēšu vēl kādam palīdzēt es
/Egils Dambis/