Es smaidīšu,kaut arī ļoti man sāp,
Un smagums sirdi nomoka, māc.
Es smaidu un SMAIDĪŠU
Par spīti visam!
Kaut rētas man dziļas un asiņo sirds.
Es iešu un smaidīšu,kaut ienaidnieks gaida,
Kad klupšu,kad sāpēs,
Kad asaras birs...
NESANĀKS salauzt,
Jo turpinu smaidīt
Vien acis...Vien acis, tās nespēj noslēpt,
Kas sirdī man darās, kas sirdī man sāp.
Par spīti visam
Vienalga es SMAIDĪŠU ,
Jo smaids ir tas, kas var mani glābt.
/Egils Dambis/