Ik sieviete ir kā noslēpums dziļš,
Neplaucis, pumpurā paslēpies zieds.
Pasaka, teika, maģijas spēks,
Kas vilina, mulsina, aicina līdz.

Ik sievietes sirdī ir skaista pērle,
Kas zaigo un dvēseles spoguļos mirdz.
Kad jūtas tā mīlēta, cienīta, godāta,
Mīlestības avoti no viņas plūst.

Ik sieviete ir kā vienīgā roze,
Starp miljoniem citu uz planētas šīs.
Atvērties gatava mazajam princim,
Kas rūpēsies, mīlot spēs viņu kopt.

Ik sieviete ir kā koša grāmata,
Aiz vākiem kas dziļu gudrību slēpj.
Neatklāta zeme, pasaule, sala,
Kas liek sevi atklāt vienmēr no jauna.

Ik sieviete ir kā pasaules brīnums,
Kā dārzs, kurā ziedi visskaistākie zied.
Dārznieka mīlestībā saudzēti, kopti,
Tie mūžīgi zied un nevīst nekad...
/Egils Dambis/