Egils Dambis(Amor vincit omnia)
Šis lietotājs nevēlas saņemt dāvanas!
Medaļas
Piedalās grupā
Intereses
Zolīte
Zole
Tihovsku ģimene, 26157311
Kam ap, zem un virs 40, kas vēlas parunāties, rast domubiedrus.
PĀRDODU-PĒRKU-MAINU-DĀVINU
Pagānu pagrīde
copePēdējo reizi manīts
šodien 11:21
JN IERAKSTU STUDIJA /JĀNIS ZUZE / - melodija, izpildījums, EGILS DAMBIS - vārdi, DZIDRA MEDVEDJEVA - video.
***
Kombinēts no diviem dzejoļiem.
Aizbēgt no ēnas
Neaizbēgt, neaizbēgt no savas ēnas,
Kā uzticīgs suns seko tā līdzi,
It visur kur gaisma dienā un naktī,
Kā spoks, kā fontoms blakus tā krīt.
Aizbēgt gribētos kaut vienu reizi,
Ēnu savu nepaņemt līdzi.
Atstāt nomales klusajā ielā,
Kur sasisto lukturu gaisma vēl spīd.
Bārā, klubā, dabā un mežā,
Jūrā un dzīvokļa siltajā gultā,
Ēna kā mirāža reāli nereāla,
It visur kā suns izseko līdz.
Aizbēgt varbūt mēģināt reizi,
Ēnu kā putekļus nepaņemt līdzi,
Dienā un vakarā baltajā sniegā,
Kura kā spoks blakus vēl krīt.
/Egils Dambis/
Aizbēgt no savas ēnas
Aizmukt, aizbēgt no savas ēnas,
Kāpēc tā tumša, ja pats esi balts?
Esot tik pareizam, tīram un baltam,
Ēna kā traips vienmēr velkas Tev līdz.
Neredzēt, neredzēt to, kas slikts sevī,
Pozitīvi domājot, cik labs esi pats.
Rozā brilles uzliekot acīm,
Neredzēt sevi, kāds esi pats.
Noslēpties, noslēpties pašam no sevis,
Apmānīt sevi, apmānot citus,
Mīlēt It visus, gaismu tik starot,
Kau pašu iekšā sagrauzis tārps
Aizmukt no ēnas, apmānīt sevi,
Vai gan tas iespējams kādreiz ar ir?
Tik izprotot, pieņemot sevi, kāds esi,
No sevis vairs jābēg nebūs nekad...
/Egils Dambis/
2025. gada 5. janv.
***
Kombinēts no diviem dzejoļiem.
Aizbēgt no ēnas
Neaizbēgt, neaizbēgt no savas ēnas,
Kā uzticīgs suns seko tā līdzi,
It visur kur gaisma dienā un naktī,
Kā spoks, kā fontoms blakus tā krīt.
Aizbēgt gribētos kaut vienu reizi,
Ēnu savu nepaņemt līdzi.
Atstāt nomales klusajā ielā,
Kur sasisto lukturu gaisma vēl spīd.
Bārā, klubā, dabā un mežā,
Jūrā un dzīvokļa siltajā gultā,
Ēna kā mirāža reāli nereāla,
It visur kā suns izseko līdz.
Aizbēgt varbūt mēģināt reizi,
Ēnu kā putekļus nepaņemt līdzi,
Dienā un vakarā baltajā sniegā,
Kura kā spoks blakus vēl krīt.
/Egils Dambis/
Aizbēgt no savas ēnas
Aizmukt, aizbēgt no savas ēnas,
Kāpēc tā tumša, ja pats esi balts?
Esot tik pareizam, tīram un baltam,
Ēna kā traips vienmēr velkas Tev līdz.
Neredzēt, neredzēt to, kas slikts sevī,
Pozitīvi domājot, cik labs esi pats.
Rozā brilles uzliekot acīm,
Neredzēt sevi, kāds esi pats.
Noslēpties, noslēpties pašam no sevis,
Apmānīt sevi, apmānot citus,
Mīlēt It visus, gaismu tik starot,
Kau pašu iekšā sagrauzis tārps
Aizmukt no ēnas, apmānīt sevi,
Vai gan tas iespējams kādreiz ar ir?
Tik izprotot, pieņemot sevi, kāds esi,
No sevis vairs jābēg nebūs nekad...
/Egils Dambis/
2025. gada 5. janv.
| ← iepriekšējā | 140. no 80145 | nākamā → |


