Mirkļa gūstu saglabāt sevī,
Lai neizdzerts paliktu kauss.
Kad sirds spēja pieskarties sirdij,
Kā putnam, kas debesīs kliedz.
Tas mirklis bija tik īss
Un izdzertais biķeris rūgts.
Sirdij spējot noglāstīt sirdi
Kaut mirkli, bet tas bija īsts.
Ar sirdi pieskarties sirdij
Tam putnam, kas debesīs skrien.
Mirkli palikt vēl mirkļa gūstā,
Lai neizdzerts paliktu kauss.
Ar dvēseli sajust vēl reizi
To putnu, kas debesīs kliedz.
Sirdij noglāstot otru sirdi,
Mirkļa gūstā vēl brītiņu būt.
/Egils Dambis/
No grāmatas ''Mirkļa gūstā''