Mana miesa



Mana miesa ir tikai fizikāls lielums -
Gaļa, kauli un apkārt āda.
Vēl jau ir asinis - karstas un kaislas,
Kuras kā upe nemierā plūst.

Miesa ir apvalks, vairāk nekas,
Zem kura slēpjas patiesais Es.
Dvēseles dziļums, sirdspukstu ritms,
Kurā ietērpts nemiera gars.

Miesa ir burti, tā vēl nav dzeja,
Dzeja, kas dvēseles dziļumā dzimst.
Sirdspukstu ritmā un nemiera garā,
Lai tālāk pie citiem varētu plūst.

Mana miesa ir tēls, kuru redz citi,
Apveids, kas slēpj patieso Es.
Dvēseles dzeju, miršanu, nāvi,
Caur kuru dzīve un likten's liek iet.
/Egils Dambis/