Iveta - vārds, kuram cita nav līdzīga,
Vārds, aiz kura slēpts sievišķais šarms.
Vārds, kas piedzimstot meitenei dots,
Kā viņas karaļvalsts un viņas gods.

Noslēpums, teika, pasaka burvīga,
Ir sieviete katra, kas vārdu šo nes.
Iveta - vārds, kas raksturo dievieti,
Kurai šis vārds jau piedzimstot dots.

Karalienes lepnums, nezāles spīts,
Kaisle un mulsums - viss viņā vīts.
Brīvs dabas gars un sievišķais šarms,
Ir sievietē katrā, ko par Ivetu sauc.

Cerības, ilgas un ticības brīnums,
Ir mīlestība, kurā ik Iveta plaukst.
Dzimusi brīvībai, mīlai un priekam,
Jo tāds viņā ielikts ir likteņa kods.
/Egils Dambis/