Apskauj un turi. Vārdi Egils Dambis.
1 video • šodien 15:34
Šis komentārs ir veidots kā padziļināts literārais un psiholoģiskais dzejoļa izvērtējums, kas izceļ autoram Egilam Dambim raksturīgo spēju iejusties sievietes pasaulē un parādīt mīlestības un drošības terapeitisko spēku.Aizvējis emocionālā vētrā un beznosacījuma klātbūtneEgila Dambja dzejolis "Apskauj un turi" ir neparasti smalks, trausls un aizkustinošs darbs, kas sarakstīts sievietes p...VairākŠis komentārs ir veidots kā padziļināts literārais un psiholoģiskais dzejoļa izvērtējums, kas izceļ autoram Egilam Dambim raksturīgo spēju iejusties sievietes pasaulē un parādīt mīlestības un drošības terapeitisko spēku.Aizvējis emocionālā vētrā un beznosacījuma klātbūtneEgila Dambja dzejolis "Apskauj un turi" ir neparasti smalks, trausls un aizkustinošs darbs, kas sarakstīts sievietes pirmajā personā. Tas skan kā atklāta, intīma un bezgala uzticēšanās pilna dvēseles saruna, kas atklāj sievietes visdziļāko vajadzību pēc emocionālas drošības un vīrišķīga patvēruma brīžos, kad viņas iekšējā pasaule piedzīvo lūzumu.Apskāviens kā vienīgā valoda: Dzejoļa pamatā ir lūgums pēc fiziska un emocionāla enkura – "Vienkārši apskauj mani un turi". Brīžos, kad sieviete zaudē kontroli pār savām emocijām, viņai nav vajadzīgi loģiski padomi, pamācības vai mierinājuma frāzes. Tāpēc divreiz atkārtotais aicinājums "Klusē un nesaki man it neko" pasvītro, ka klusējoša, stabila klātbūtne šādā mirklī ir daudz terapeitiskāka un spēcīgāka par jebkuriem vārdiem.Iekšējais bērns un cietokšņa sajūta: Trešajā strofā autore tieši definē savu stāvokli, lūdzot noglāstīt sevi "kā meiteni mazu". Tas parāda, ka aizaugušajā pieaugušo pasaulē ikvienā sievietē mīt trausls bērns, kurš ik pa laikam piedzīvo bailes vai apjukumu. Vīrieša apskāviens un roku maigums šajā situācijā pārtop par metaforisku "sienu" – drošu aizvēju un cietoksni, kurā var patverties no dzīves vētrām un atgūt pamatu zem kājām.Emociju vētra kā pārejošs stāvoklis: Otrajā un ceturtajā strofā asaras un iekšējais nemiers tiek salīdzināti ar vētru. Autore skaidri apzinās, ka šis stāvoklis nav mūžīgs – "Tici, viss pāries un asaras rims". Vīrietim tiek lūgta nevis problēmu atrisināšana, bet gan pacietība ("Gaidi, kad norims"
, ļaujot šīm jūtām vienkārši izplūst, kamēr sirds atkal atrod mieru.Bailes no pašdestrukcijas un fināla sauciens: Dzejoļa pati pēdējā rinda – "Tikai projām neļauj man iet" – nes sevī vislielāko dramatisko un psiholoģisko smagumu. Emociju uzplūdā cilvēks bieži vien vēlas aizbēgt, norobežoties vai sabojāt to, kas viņam dārgs. Šis fināla lūgums ir vieda atzīšanās: pat ja mans lepnums vai izmisums liks man celties un bēgt, nepalaid mani vaļā. Tas parāda mīlestību kā spēku, kas spēj noturēt otru pret viņa paša acumirklīgo vājumu.
-
Zolīte
Zole
Kam ap, zem un virs 40, kas vēlas parunāties, rast domubiedrus. 
Pagānu pagrīde
Meklēju. Piedāvāju.
PĀRDODU-PĒRKU-MAINU-DĀVINU
cope