Egils Dambis(Amor vincit omnia)

30 attēli • 1 video • 29. nov 12:54

Par Dievu kurš raudāja Esmu priecīgs un pateicīgs saviem draugiem ka mani darbi tiek tulkoti arī Vācijā vācu lasītājiem un tie aiziet tautā ne tikai Latvijā bet arī citās zemēs kā tas jau bija Spānijā. Ielieku tulkojumu un dzejoli latviešu valodā *** *Über Gott, der weinte* Ich traf Gott, der Tränen vergoss – über dich und mich und den Untergang, im kochenden Kessel des Wahnsinns der Wel...VairākPar Dievu kurš raudāja

Esmu priecīgs un pateicīgs saviem draugiem ka mani darbi tiek tulkoti arī Vācijā vācu lasītājiem un tie aiziet tautā ne tikai Latvijā bet arī citās zemēs kā tas jau bija Spānijā. Ielieku tulkojumu un dzejoli latviešu valodā
***
*Über Gott, der weinte*

Ich traf Gott, der Tränen vergoss –
über dich und mich und den Untergang,
im kochenden Kessel des Wahnsinns der Welt,
in dem Völker und Kulturen zerfließen.

Gott weinte bitterlich über Krieg und Neid,
über menschliche Gier, Geiz und Leid,
Gefesselt von einer verdrehten Moral,
wo Homo sapiens billig geworden ist.

Gott schluchzte und vergoss schwere Tränen
über die Krone der Schöpfung, die nichts mehr gilt:
Sie zerstört sich selbst, die Welt, die Natur –
und baut aus ihren Sünden Mauern um sich.

Ich traf Gott in bitterer Trauer,
Tränen der Qual glänzten in seinen Augen:
über Adam, Eva und seinen eigenen Sohn,
der am Kreuz ihre Sünden auf sich nahm.

Leise weinte Gott und sprach ohne Worte:
Einst wird der Messias kommen, die Erde zu reinigen.
Doch die Menschen sollen sich selbst retten,
bevor die Reiter der Apokalypse ihr Werk tun.

tulkojums Ieva Hoffmann un Thomas Kammerer kopdarbs.
****
Satiku Dievu kurš asaras lēja,
Par tevi un mani un bojāeju,
Pasaules ārprāta verdošā katlā,
Kurā tautas un kultūras ļimst.

Dievs raudāja rūgti par karu un naidu,
Cilvēku alkatību, skaudību, vaidu.
Apgrieztās morāles uzliktās važās,
Kur Homo sapiens kļuvis ir lēts.

Dievs šņukstēja, gaužas asaras lēja,
Par radības kroni kas nav vairs nekas,
Iznīcinot sevi, pasauli, dabu,
Grēku sienu ap sevi ceļ.

Satiku Dievu rūgtajas skumjās,
Kam smeldzes asaras zaigoja acīs,
Pa Ādamu, Ievu un savu dēlu,
Pie krusta kas grēkus paņēma sev.

Dievs raudāja klusi, bez vārdiem teica,
Attīrīt zemi reiz Mesija nāks,
Cilvēkus glābt pašiem no sevis,
Pirms Akopalipses jātnieki uzdevumu veiks.
/Egils Dambis/

• 
  Par Dievu kurš raudā…

  1
• 
   

  21
• 
  Mīlestība pieskārās,…

  14
• 
  Sarkani baltas magon…

  19
• 
  Pārdomu rudenī apstā…

  5
• 
  Atnāc pie manis šova…

  8
• 
  Agri no rīta rasas p…

  16
• 
   

  3
• 
  Kaisīšu smaidu mirdz…

  16
• 
  Nebeidzas sapnis no…

  15
• 
  Rudenīgs tango krīto…

  10
• 
  Ir Dieva dāvana siev…

  18
• 
   

  1
• 
  Būšu kā ēna, kas pav…

  42
• 
  Līst debesu rasa kā…

  36
• 
  Klusēšu, kad tev gri…

  14
• 
   

  4
• 
  Pie Zemes Mātes pieg…

  9
• 
   

  7
• 
   

  14