Ābele
1 attēls • 2 video • 24. nov 16:04
Ābele
Kādai ābelei daudz gadu nebija ražas, tā skuma, bēdājās, ka nespēj piepildīt savu būtību, skuma, ka tai nav augļu, kas priecētu tās sirdi.Ābele katru dienu klusībā lūdzās, līdz viņas lūgšanas tika uzklausītas, un pavasara salnas nenokoda visus viņas ziedus, viens uzplauka, apputeksnējās un sāka veidoties par augli.Tas auga, brieda priecējot mātes sirdi, radot tajā lepnumu, līdz izveidojās p...VairākĀbele
Kādai ābelei daudz gadu nebija ražas, tā skuma, bēdājās, ka nespēj piepildīt savu būtību, skuma, ka tai nav augļu, kas priecētu tās sirdi.Ābele katru dienu klusībā lūdzās, līdz viņas lūgšanas tika uzklausītas, un pavasara salnas nenokoda visus viņas ziedus, viens uzplauka, apputeksnējās un sāka veidoties par augli.Tas auga, brieda priecējot mātes sirdi, radot tajā lepnumu, līdz izveidojās par skaistu ābolu.Ābols vēlējās atrauties, nokrist, doties pasaulē, atrast savu dzīves piepildījumu, dzīves uzdevumu, bet ābele savā neprātīgajā mīlestībā nespēja to atlaist, tā pieķērās ābolam atdodot tam visus savus dzīvības spēkus, dzīvības enerģiju, visu sevi, vairs nespējot redzēt neko citu sev apkārt.Ābols strīdējās, teica ka ir jau liels, pieaudzis, ka vēlas dzīvot savu dzīvi, tomēr pamazām piekāpās savas radītājas mīlestības priekšā, pamazām pat sākot justies ļoti ērti, vairs neuzņemoties atbildību pats par sevi pašu.
Ābele klusībā priecājās, ka viņas ābols ir vienmēr tai blakus.Manot, ka pati sāk palēnām izkalst,atdodot savu dzīvības spēku, dzīvības sulu ābolam, mierināja sevi ar domu, ka viņas lolojums parūpēsies par viņu, kad pati to vairs nespēs.
Bet ābols karajoties vientuļš kailajā zarā bija sācis jau pūt,.Tas puva tālāk, jo vairs nespēja pildīt viņam vienam uzlikto dzīves misiju, nespēja realizēt un piepildīt sevi.
Ābele nokalta, ābols sapuvis nokrita zemē.Kāda no viņa sēkliņām iesakņojās, sāka dzīt asnus un no tās izauga jauna, skaista ābelīte.Tā auga,kļuva liela, līdz pienāca laiks viņai pašai dot ražu, rast savu dzīves piepildījumu, un ļaut piepildīt savus uzdevumus viņas augļiem.
Vai viņa to spēs?Vai pietiks gudrības un spēka nepieļaut senču kļūdas?Vai viņas mīlestība nebūs akla, bet mīlestībā gudri vadīs savus ābolus viņu pašu dzīvē?
Atbildi zina tikai viņa pati un vējš.Vējš, kurš savos pasaules ceļojumos bija daudz redzējis un pieredzējis, daudz iemācījies,labprāt daloties savās zināšanās ar jauno ābelīti..
Vai tā spēs ieklausīties vējā, un būt gudra savā mīlestībā?
/Egils Dambis/