Ceļš pie Tevis
1 attēls • 2 video • 26. feb 13:56
Ceļš pie Tevis
Vienmēr esmu ceļā pie Tevis,
Starp lietus lāsēm, vēja brāzmām ejot,
Caur puteņu viesuļiem, vētrām
Sekojot saucienam, ko dzird mana sirds
Tavs sauciens dzen mani ceļā
Mana sirdsbalss skaidri to dzird.,
Nav grūti, lai kāds ceļš būtu ejams,
Zinot ka pretī ir atvērta sirds.
Cauri purviem, nomaļām takām,
Ceļš Tevi sadzirdot ved,
Pār jūras dzelmi, debesu zilgmi,
Pretī durvīm aiz kurām...VairākCeļš pie Tevis
Vienmēr esmu ceļā pie Tevis,
Starp lietus lāsēm, vēja brāzmām ejot,
Caur puteņu viesuļiem, vētrām
Sekojot saucienam, ko dzird mana sirds
Tavs sauciens dzen mani ceļā
Mana sirdsbalss skaidri to dzird.,
Nav grūti, lai kāds ceļš būtu ejams,
Zinot ka pretī ir atvērta sirds.
Cauri purviem, nomaļām takām,
Ceļš Tevi sadzirdot ved,
Pār jūras dzelmi, debesu zilgmi,
Pretī durvīm aiz kurām ir sirds.
Nebīsties atvērt šīs durvis,
Lai sauciens nav tālumā velts,
Ceļš lai reiz būtu galā,
Pie durvīm nebeigtos viņš...
/Egils Dambis/
Durvis, pie kurām klauvēt, un zvanu poga ir visdebešķīgākais izgudrojums ceļā pie cilvēka. Tās māca gaidīt un pie viena saprast - kāds gaida tevi. Tāpat ir ar ceļu uz cilvēka sirdi un sirdsdurvīm, lai gan tās ir neredzamas. Sirdsdurvis, tāpat kā rozes zieds, vienmēr veras tikai no iekšpuses. Mīlestība to zina. Mīlestība priecājas nevis par atvērtām durvīm, bet par atvērtu sirdi, nevis par klātu galdu, bet par atklātu valodu..