Mūžības vērtajā mirklī
2 video • 21. nov 2021 22:31
Egils Dambis - dzeja - triloģija Dzidra Medvedjeva - video
***
Tai dienā, kad pulkstenis apstāties spēs,
Laiks mūs abus vairs netraucēs.
Atdoties skūpstu vējam un jūtām,
Kuras vēl atklāt baidāmies mēs.
Tai dienā, kad laiks piederēs mums,
Šaubu mākoņus izdzenās vējš.
Atdoties skūpstu ievziediem baltiem,
Sirdī lai degtu mums ugunskurs.
Tai dienā, kad pasaule apstāties spēs,
Laiks mūs abus neinteres...VairākEgils Dambis - dzeja - triloģija Dzidra Medvedjeva - video
***
Tai dienā, kad pulkstenis apstāties spēs,
Laiks mūs abus vairs netraucēs.
Atdoties skūpstu vējam un jūtām,
Kuras vēl atklāt baidāmies mēs.
Tai dienā, kad laiks piederēs mums,
Šaubu mākoņus izdzenās vējš.
Atdoties skūpstu ievziediem baltiem,
Sirdī lai degtu mums ugunskurs.
Tai dienā, kad pasaule apstāties spēs,
Laiks mūs abus neinteresēs.
Grimstot mīlestības okeāna jūtās,
Skūpstu viļņos būsim tad mēs.
Tai dienā kad pasaule piederēs mums,
Laiks un pulksteņi neeksistēs.
Grimstot viens otrā kā ievziedos baltos,
Mīlestības liesmās būsim jau mēs.
/Egils Dambis/
***
Diena un nakts, uguns un ledus,
Kvēlojot roze matos tev mirdz.
Sarkanai kleitai nespējot noslēpt,
Baltās krūtis cauri, kas spīd.
Ugunīgs tango dejo tev acīs,
Karaliskā stāja vien atturēt spēj.
Tuvoties krūšu baltumam tavam,
Ābolu sārtu kad pretī tu sniedz.
Dēmonu - eņģeli nojaušu tevī,
Kārdinot lūpas tavas, kad kvēl.
Ļauties vai neļauties senajam grēkam,
Jūtu man tūlīt būs jau par vēlu.
Slīd kleita uz grīdas, aizripo ābols,
Pirmatnēja Ieva pretī man stāv.
Karaliskā stājā kvēlojot rozei,
Kura kā uguns matos tev deg.
Apstājas laiks Ēdenes dārzā,
Kurā esam abi jau mēs,
Senajā grēkā, dievišķi svētā,
Mirklī, kurš ir mūžības vērts.
/Egils Dambis/
****
Ieelpa, izelpa auguma trīsas,
Maiguma viļņi veļas un plūst.
Ēdenes dārza mākoņu segā,
Sviedru lāsītes pamazām žūst.
Uzplūdi, atplūdi, okeāna viļņi,
Skūpsti, kurus vēl augumi jūt.
Izbaudot glāstu vējainās šalkas,
Nezinot bija vai nebija grēks.
Kleita uz grīdas un sārtais ābols,
Klusē, tie neteiks tāpat itneko.
Par dievišķo mirkli grēcīgi svēto,
Kurš bijis abiem mūžības vērts.
Diena un nakts, uguns un ledus,
Viss bijis vienā rozē kas deg.
Kvēlojot tavos tumšajos matos,
Ēdenes dārzā pirms uzaust rīts.
/Egils Dambis/