Biogrāfija
Reiz Rīgā dzīvoja maza, maza meitenīte, kas dziedādama vien staigāja, pēc tam mācījās franču valodu un dziedāja korī pie Andreja Mūrnieka. Orientēšanās pulciņā sadraudzējo ar Gundegu Demidovu, kura mācījās spēlēt ģitāru un parādīja mazliet arī man. Pēc tam jau trakie plosošie pusaudžu gadi, kas sajaucās vienā katlā ar barikāžu laiku un garīgo atmodu, nokļūšanu Rīgas SDA draudzē, kas rada izpausmi dziesmās. Lielākā daļa radušās laika posmā 1992–1997. Draudze jau tāpēc ir draudze, ka viens otru ceļ, bijām dziedošs jauniešu pulks, kas kopā mācījās jau esošas dziesmas un radīja savas. Mūsu līderis, ja tā var izteikties, bija Edis (Eduards Cauna), kurš vienmēr pieprasīja maksimālu precizitāti gan notīs, dikcijā, nemaz nerunājot par emocionālo stīgu. Katrai dziesmai bija jābūt Notikumam. Tieši šajā pulkā pirmo reizi dzirdēju arī Valda Atāla dziesmas, kas neiztrūkstoši bija mūsu repertuārā tāpat kā Imanta Kalniņa, Valda Ābola, Arņa Miltiņa, Ievas Akurateres u.c. autoru dziesmas. Man bērnībā bija spēļu lācītis, kuram aiz mīlestības bija nobučots deguns (pavisam nost, mamma piešuva pogu vietā), nu tāda apmēram man bija kasete ar koncertierakstu " Mīļdziesmiņa", kur dziedāja Arnis Miltiņš un Ieva Akuratere.
Mūzikas skolā mani neuzņēma (parāk strupi pirksti), tāpēc mūziku nācās apgūt saviem spēkiem. Tā nu reiz iemācījos dziesmu "pēc notīm", skaista dziesma, dziedājām ar aizrautību, pat piedomājām citas balsis klāt...līdz vienreiz dzirdēju to dziesmu...citā izpildījumā...tas , laikam, bija pēdējais piliens, jo arī līdz tam, šķiet, grūti būtu atrast skaņdarbu, kurā netīšām nebūtu ieviesusi savas korekcijas. Nekas cits neatlika, kā rakstīt savas dziesmas. Kaut vai aiz cieņas pret citiem autoriem. Bet bija jau arī sirds pilna. Dziesmas rašanās laikā jau ir tā, ka nekur patverties, kamēr nav gatava, mierā neliekas...
Staigā tu cilvēks kā gaisā parauts. Tagad, kad man ir bērni, varu teikt, ka tas process patiešām stipri līdzīgs. Jātiek līdz galam, lai cik grūti, nekur aizbēgt nevar, bet pēc tam prieks!
Šeit dzirdamās dziesmas ieskaņotas 1997. gadā SDA studijā. Droši vien tas jau bija sen zvaigznēs ierakstīts, jo viss notika, veicās, pašķirās, vēl šodien šķiet gandrīz neticami. Tas patiešām nav mans nopelns, ka šis ieraksts ir tapis. Mani uzaicināja studijas vadītājs Ģirts Rozners, bija lieliska aranžētāju komanda ar Sergeju Soročkovu vadībā, esmu ļoti pateicīga visiem, kas piedalījās, jo katrs nāca ar savu instrumentu, savu ideju, kopā viss tik skaisti savijās.
Mūzikas skolā mani neuzņēma (parāk strupi pirksti), tāpēc mūziku nācās apgūt saviem spēkiem. Tā nu reiz iemācījos dziesmu "pēc notīm", skaista dziesma, dziedājām ar aizrautību, pat piedomājām citas balsis klāt...līdz vienreiz dzirdēju to dziesmu...citā izpildījumā...tas , laikam, bija pēdējais piliens, jo arī līdz tam, šķiet, grūti būtu atrast skaņdarbu, kurā netīšām nebūtu ieviesusi savas korekcijas. Nekas cits neatlika, kā rakstīt savas dziesmas. Kaut vai aiz cieņas pret citiem autoriem. Bet bija jau arī sirds pilna. Dziesmas rašanās laikā jau ir tā, ka nekur patverties, kamēr nav gatava, mierā neliekas...
Staigā tu cilvēks kā gaisā parauts. Tagad, kad man ir bērni, varu teikt, ka tas process patiešām stipri līdzīgs. Jātiek līdz galam, lai cik grūti, nekur aizbēgt nevar, bet pēc tam prieks!
Šeit dzirdamās dziesmas ieskaņotas 1997. gadā SDA studijā. Droši vien tas jau bija sen zvaigznēs ierakstīts, jo viss notika, veicās, pašķirās, vēl šodien šķiet gandrīz neticami. Tas patiešām nav mans nopelns, ka šis ieraksts ir tapis. Mani uzaicināja studijas vadītājs Ģirts Rozners, bija lieliska aranžētāju komanda ar Sergeju Soročkovu vadībā, esmu ļoti pateicīga visiem, kas piedalījās, jo katrs nāca ar savu instrumentu, savu ideju, kopā viss tik skaisti savijās.
