Asinis, svētās asinis,
No krusta zemi piepilda, kā sniegs tās grēku nomazgā
Es dzirdu vēl, es atkal dzirdu
Caur gadiem un caur gadsimtiem,
Caur paaudzēm šo saucienu

Mans bērns, Es tevis dēļ Savu Dēlu ziedoju
Kļuva kā Jērs, atdeva visu Sevi, un šis upuris
Manis dēļ

Manis dēļ sāpes, grūtības, nāve un ciešanas
Manis dēļ grēku pārklāja mīlestība
Manis dēļ ievainots, un tek svētās asinis
Manis dēļ mirklis šķita kā mūžība
Manis dēļ

Kliegt, bez vārdiem kliegt
Šī mīlestība sirdī dur, ar krusta spēku vareno
Šai brīdī sajaucās gan asaras, gan asinis,
Tad raudāja pat Debesis